Hanna Miadzvedzeva (PL/BY) - LANSCAPES / AINAVAS

Exhibition at Rothko Museum, Latvia. December 8, 2023 – February 18, 2024

In one way or another, we always relate ourselves to the space in which we are placed. These spaces, imprinted in our experience in the form of memorised images, inform our perception of the world. Since early childhood, I have been used to taking long walks in nature, and to this moment, these walks, especially those taken in solitude, are my best way to return to the inner dialogue with myself. One-on-one with an open space, we begin to perceive the passage of time differently and, freed from the endless information overload, to hear our thoughts with greater clarity. Observing how nature lives according to its global laws, we can look at all our problems with some detachment and re-evaluate their importance. During my walking meditation sessions, I pay attention not only to the large spaces opening up to my eyes, such as breathtaking mountain vistas, but also to the smallest details of my immediate environment, such as the structures of particular plants.

My sculptures are meditative objects capturing composite images of landscapes rather than concrete representations of specific places. Moreover, it is difficult to tell what scale has been applied in their creation – whether it is the roundness of forested land observed from an aeroplane window or a reference to the lichen-covered rocks directly underfoot in a nearby forest.

This exhibition continues my extended Landscapes project with a sculptural series created over the past three years.  For certain reasons, in this relatively short span of time, my life has radically changed and brought me to a nomadic lifestyle. In just a few years, I have lived and worked in very different places. On the one hand, this lack of constancy can be perceived as a discomfort, but on the other hand, it has enabled me to visit and explore some very interesting locations. The speed at which my new surroundings have been changing has prompted me to reflect on the spaces where I find myself. All these objects made over the past three years across several fellowships, residencies and symposiums are inspired by the landscapes, nature and architecture of the places where I have had the good fortune to create. The sculptures in my Landscapes series are meant to capture and remind me of these places. Not illustratively, as photographs do, but as treasured mementoes that evoke my thoughts and self-perceptions in these spaces.

Hanna Miadzvedzeva was born in 1988 in Minsk, Belarus. She received a BFA (2013) and an MFA (2014) in ceramic art at the Belarusian State Academy of Arts, where she also completed her doctoral studies (2017) with a thesis on the means of artistic expression in contemporary ceramics. Miadzvedzeva taught at the academy for seven years, mainly the history of ceramic art, ceramic design, material studies and experimental ceramics, and supervised her students in experimental traineeships and graduation projects. In 2021, she was forced to leave her teaching post and soon fled Belarus due to political persecution. She is currently based in Poland, where she has been granted political asylum.

The artist has participated in numerous international exhibitions, symposiums and residencies in Romania, China, Japan, Spain, Latvia, Lithuania, Italy, Germany, France, Poland etc., including the Michelangelo Foundation exhibition Homo Faber (2022), the Martinsons Award exhibition at the Latvia Ceramics Biennale (2021) and the Ceramic Laboratory Symposium (2021, 2022). Her artworks are held in public collections in Poland, France, China, Ukraine, Germany, Italy, Belarus, Romania, Lithuania and Latvia.

Miadzvedzeva has won several awards, including the Gold Prize at the 8th China Changchun International Ceramics Symposium and the 1st Yatai Lotus Mountain Prize (Changchun, China, 2019), as well as the Bronze Prize at the International Vasyl Krychevsky Ceramic Art Biennale (Opishne, Ukraine, 2019)

In 2021, Miadzvedzeva joined the International Academy of Ceramics in Geneva, Switzerland.

---

Izstāde Rotko muzejā no 08.12.2023. līdz 18.02.2024.

Tā vai citādi mēs allaž uztveram sevi attiecībā pret telpu, kurā atrodamies. Šo telpu nospiedumi iegulst mūsu pieredzē kā atmiņā paliekoši attēli un nosaka mūsu pasaules uztveri. Kopš agras bērnības esmu radusi doties garās pastaigās dabā, un arī šodien pastaigāšanās, jo sevišķi vienatnē, man ir labākā atgriešanās pie iekšējā dialoga ar sevi pašu. Aci pret aci ar ārtelpu mūsu laika uztvere kļūst citāda un, atbrīvojušies no nemitīgā informācijas trokšņa, mēs skaidrāk saklausām savas domas. Vērojot, kā daba turpina dzīvot pati pēc saviem universālajiem likumiem, mēs varam palūkoties uz savām problēmām no malas un pārvērtēt to nozīmi. Savās meditatīvajās pastaigās es pievēršu uzmanību ne tikai āra plašumiem, kas paveras acu priekšā kā elpu aizraujoša kalnu panorāma, bet arī savas tuvākās vides sīkākajām detaļām, piemēram, noteiktu augu uzbūves īpatnībām.

Manas skulptūras ir meditatīvi objekti, kuros tverti ainavu kompozīti, nevis attēlotas konkrētas vietas. Turklāt to mērogs ir grūti nosakāms – nav viegli atšķirt, vai kārtējais darbs iemūžina pa lidmašīnas logu noskatītu mežainu pakalnu apaļās muguras vai arī iemieso vizuālu atsauci uz ķērpjiem klātiem akmeņiem tepat tuvējā mežā.

Izstādē skatāmā skulptūru grupa ir tapusi pēdējo trīs gadu garumā kā turpinājums manam ilgtermiņa projektam “Ainavas”. Zināmu iemeslu pēc šajā salīdzinoši īsajā laikā mana dzīve ir kardināli mainījusies. Apstākļu spiesta, esmu kļuvusi par mūsdienu nomadu, uzturējusies un strādājusi dažādās vietās.  No vienas puses, šī nepastāvība saistās ar zināmām neērtībām. No otras – tā ir ļāvusi apmeklēt un iepazīt patiesi interesantas vietas. Ātrums, ar kādu ir mainījusies mana apkārtne, ir rosinājis pārdomas par telpām, kurās man ir gadījies nonākt. Visi izstādē skatāmie objekti ir radīti pēdējo trīs gadu laikā vairākās stipendiju programmās, mākslas rezidencēs un simpozijos. Tos iedvesmojusi ainava, daba un arhitektūra tur, kur man ir bijusi laime strādāt. “Ainavu” sērijas skulptūras ir iecerētas kā man nozīmīgu vietu tvērumi, kas atgādina par piedzīvoto. Ne ilustratīvi, kā to dara fotogrāfijas, bet kā dārgas piemiņlietas, kas atsauc atmiņā telpas pieredzes atraisītās pārdomas un manas pašuztveres nianses, tur atrodoties.

Hanna Mjadzvedzeva ir dzimusi 1988. gadā Minskā, Baltkrievijā. Baltkrievijas Valsts mākslas akadēmijā keramikas mākslas apakšnozarē ieguvusi bakalaura (2013) un maģistra grādu mākslā (2014). Turpat aizstāvējusi doktora disertāciju (2017) par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem laikmetīgajā keramikā. Septiņus gadus strādājusi akadēmijā par pasniedzēju – mācījusi keramikas mākslas vēsturi, keramikas dizainu, materiālu zinības un eksperimentālo keramiku, bijusi studējošo eksperimentālās prakses un diplomdarbu vadītāja. 2021. gadā bijusi spiesta pamest pasniedzējas darbu un drīz vien arī valsti, bēgot no politiski motivētas vajāšanas. Šobrīd dzīvo un strādā Polijā, kur ieguvusi politisko patvērumu.

Māksliniece ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs, simpozijos un rezidencēs Rumānijā, Ķīnā, Japānā, Spānijā, Latvijā, Lietuvā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Polijā u.c., tostarp Mikelandželo fonda izstādē “Homo Faber” (2022), Latvijas Keramikas biennāles konkursa izstādē “Martinsona Balva” (2021) un starptautiskajā keramikas mākslas simpozijā “Keramikas laboratorija” (2021, 2022). Darbi pārstāvēti publiskās kolekcijās Polijā, Francijā, Ķīnā, Ukrainā, Vācijā, Itālijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Lietuvā un Latvijā.

Hannas Mjadzvedzevas meistarību apliecina vairākas ievērojamas godalgas, tostarp zelts 8. Čaņčuņas Starptautiskajā keramikas simpozijā un 1. Jatajas Lotusa kalna balvas konkursā Ķīnā (2019), kā arī bronza Starptautiskajā Vasiļa Kričevska keramikas mākslas biennālē Opišnē, Ukrainā (2019).

2021. gadā māksliniece kļuvusi par Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedri.

---