Milena Pirštelienė (LT) - WATER / ŪDENS

Exhibition at Rothko Museum, Latvia, 28 January – 10 April, 2022.

Ceramic art offers a unique possibility of combining spatial form and drawing as two complementary elements. I am particularly fond of the combination of white clay and black pigment. My technique is both complex and simple: I use powdered pigment as though it was dust to create a drawing. Slowly and carefully, barely touching, I rub it into the surface, which I then incise. Thus, the drawing is very fragile and easy to ruin. Only when the image is fixed with glaze does it acquire depth and starts resembling a graphic artwork or a black and white photograph.

It’s been quite some time since I first realised how such photographs are associated with the past; “wandering” down the memory lane is a most exciting part of my creativity. As soon as a few brighter colours are introduced into a black and white image, even if just here and there, to me, they become symbols of the present, an articulated opposition to the past.

The main underlying topic of my dreams is water. It is also the central object of my reflections. Drowning cities, floods, anxiety and a sense of looming threat. And yet, sometimes it appears only as a passive observation or an overwhelming feeling of calm as one is gazing across water horizons. My subconscious offers an interpretation of that being linked to my inner fears and anxieties about the passage of my life through its stages. Water is matter packed with connotations and symbolism that human cultures have given it over the millennia. It is a perfect reflection of one’s feelings and inner states. To me, water is a metaphor for “feeling”. It is inviting and alluring and mysteriously frightening.

Water is a symbol for beginning and end. The circular water ripples in my work are my attempts to convey fleeting moments.

I also create my own symbolism. In “Anxiety”, a mountain becomes a symbol of menace, whilst the bench in the “Reconstruction of a Dream” is a symbol for solitude. The dot in the “Sky” may become a celestial body or signify longing; on the other hand, it can also be seen as a buoy suggesting a threat of drowning. Or it can act as a sign of fragility like it does in the “Horizons” series… Artistic creation becomes a play of association for our imagination, although the visitors can make their own interpretations.

Rhythm – in the sense of recurrent themes and motifs – is my particular concern. My spatial compositions are usually simple and moderate, with sharp corners and lines. The ceramic forms repeat themselves like dreams, and the occurring rhythm lets me arrange them into urban landscapes. I try to give life to these cold, abstract forms with my graphic, at times, surreal drawings.

Ceramic drawings are a new art form within my practice. Here, ceramics are conquered by images, that is, by painting. They turn into white sheets of paper or canvases inviting me to portray a particular narrative or mood. Although there are no depictions of humans, my work is, in fact, about them, about our existence and search for meaning. Placed on abstract, minimalist forms, the drawings echo literature and have the power to talk about the human condition. The motifs of longing, emptiness and loneliness that originate from my dreams, quite unexpectedly (even for myself), relate to our present-day pandemic reality and the changes it has brought whilst also echoing the current discourse on ecology.

Milena Pirštelienė was born in Vilnius, Lithuania, in 1969. In 1996, having graduated from the Vilnius Academy of Arts, Faculty of Applied Arts, with a BA in ceramics, she began exhibiting her work and soon joined the Lithuanian Artists Association (1999). Throughout a long creative career spanning two and a half decades, excepting a few hiatus periods, her work has been displayed in over fifty exhibitions across domestic and international grounds – in Lithuania, Latvia, Poland, Belgium, Portugal, Finland and Yugoslavia. In addition, Pirštelienė has had five solo shows and has taken part in two symposiums (Latvia). Her work has been displayed in two competitive art fairs – “ArtVilnius” (“AP galerija”) and “Art Compensa”, Vilnius, Lithuania (2021). Consistent creative effort has brought Pirštelienė multiple awards and distinctions in Lithuania and internationally. She co-curated the international small-scale ceramics exhibition “Puodukas” in Vilnius, Lithuania (2017, 2018, 2021) and was the architect for “The Archive”, the Lithuanian Artists Association Vilnius Ceramics Section exhibition to celebrate the 90th anniversary of professional ceramics in Lithuania (2021). Her biography is included in the Universal Lithuanian Encyclopaedia.

---

Izstāde Rotko muzejā. 28.01.-10.04.2022.

Keramikas māksla piedāvā unikālu iespēju apvienot telpisku formu un zīmējumu kā divus savstarpēji papildinošus elementus. Īpaši tuva man ir baltmāla un melna pigmenta kombinācija. Mana tehnika ir reizē sarežģīta un vienkārša: zīmējuma radīšanai es izmantoju pulverveida pigmentu, kas atgādina putekļus. Lēnām un uzmanīgi, tik tikko pieskaroties, es to ierīvēju virsmā, lai vēlāk veiktu nepieciešamos iegrebumus. Iegūtais zīmējums ir ārkārtīgi trausls, un to ir gaužām viegli sabojāt. Tikai pēc nostiprināšanas ar glazūru tas iegūst dziļumu un sāk līdzināties grafikas mākslas darbam vai melnbaltai fotogrāfijai.

Ir pagājis diezgan ilgs laiks, kopš es pirmo reizi sapratu, ka šādas “fotogrāfijas” ir saistītas ar pagātni; “klīšana” pa atmiņu takām ir īpaši aizraujoša manas jaunrades sastāvdaļa. Tiklīdz melnbaltajam attēlam pievienoju dažas košākas krāsas – pat tad, ja daru to tikai vietumis – manās acīs tās kļūst par tagadnes simboliem, par artikulētu opozīciju pagātnei.

Manu sapņu pamattēma ir ūdens. Tas ir arī manu pārdomu centrālais objekts. Grimstošas pilsētas, plūdi, trauksme un draudu sajūta. Tomēr reizumis sapņos esmu tikai pasīva vērotāja vai pat jūtu visaptverošu mieru, skatienam slīdot pāri ūdens klaidam līdz pat apvārsnim. Mana zemapziņa piedāvā skaidrojumu, ka tas varētu būt saistīts ar manām iekšējām bailēm un raizēm, ejot cauri dažādiem dzīves posmiem. Ūdens ir īpaša matērija – to piepilda konotācijas un simboli, ko cilvēces kultūras ir tam piešķīrušas tūkstošiem gadu garumā. Tas ir ideāls sajūtu un cilvēka iekšējo stāvokļu spogulis. Man pašai ūdens ir metafora, ar ko apzīmēt “jutoņu”. Tas ir pievilcīgs, vilinošs un vienlaikus noslēpumaini biedējošs.

Ūdens ir sākuma un beigu simbols. Manos darbos ūdens viļņu riņķveida ņirboņa iemieso centienus nodot skatītājam mirkļa īslaicīguma apjausmu.

Es veidoju arī savu simboliku. “Trauksmē” kalns kļūst par draudu simbolu, savukārt “Sapņa rekonstrukcijas” soliņš simbolizē vientulību. Punkts “Debesīs” var kļūt par debesu ķermeni vai apzīmēt ilgas; no otras puses, to var uzskatīt arī par boju, kas runā par briesmām noslīkt. Punkts var liecināt arī par trauslumu, kā tas notiek sērijā “Horizonti”… Mākslinieciskā jaunrade kļūst par asociatīvu iztēles spēli, kaut gan apmeklētājiem var būt arī savas personīgās interpretācijas.

Man īpaši svarīgs ir ritms atkārtojošos tēmu un motīvu izpratnē. Savu darbu telpiskās kompozīcijas parasti veidoju vienkāršas un ieturētas, ar asiem stūriem un līnijām. Keramikas formas atkārtojas gluži kā sapņi, un ritms ļauj man tās kārtot urbānās ainavās. Šīs saltās, abstraktās formas es cenšos atdzīvināt ar saviem grafiskajiem, dažkārt sirreālistiskajiem zīmējumiem.

Keramikas zīmējumi ir jauna mākslinieciskās izteiksmes forma manā līdzšinējā daiļradē. Keramiku iekaro attēls, proti, glezniecība. Tā pārvēršas par baltu papīra lapu vai audeklu, kas aicina attēlot noteiktu vēstījumu vai noskaņu. Lai gan manos darbos nefigurē cilvēks, patiesībā tie ir par cilvēku – viņa esību un jēgas meklējumiem. Izvietoti uz abstraktām, minimālistiskām formām, mani zīmējumi atbalso literatūrā risinātas tēmas un spēj runāt par cilvēka esības apstākļiem un pieredzi. Ilgu, tukšuma un vientulības motīvi, kas sakņojas manos sapņos, gluži negaidot (pat man pašai), ir attiecināmi arī uz mūsdienu pandēmijas laika realitāti un tās radītajām pārmaiņām, vienlaikus sasaucoties arī ar pašreizējo ekoloģisko diskursu.

Milena Piršteliene ir dzimusi 1969. gadā Viļņā, Lietuvā. 1996. gadā pēc bakalaura grāda iegūšanas Viļņas Mākslas akadēmijas Lietišķās mākslas fakultātē sākusi piedalīties izstādēs un drīz vien uzņemta Lietuvas Mākslinieku savienībā (1999). Mākslinieces ilgās radošās karjeras laikā, kas ar dažiem neilgiem pārtraukumiem aptver divarpus gadu desmitus, viņas darbi ir tikuši eksponēti vairāk nekā piecdesmit izstādēs dzimtenē un ārvalstīs – Latvijā, Polijā, Beļģijā, Portugālē, Somijā un Dienvidslāvijā. M. Piršteliene sarīkojusi piecas personālizstādes un piedalījusies divos starptautiskos simpozijos Latvijā. Viņas darbi bijuši pārstāvēti divās mākslas mesēs – “ArtVilnius” (“AP galerija”) un “Art Compensa” Viļņā, Lietuvā (2021). Nenogurstoši radošie centieni ir nesuši māksliniecei vairākus apbalvojumus un atzinības Lietuvā un starptautiski. Viņa ir bijusi līdzkuratore starptautiskajai mazo formu keramikas izstādei “Puodukas” Viļņā, Lietuvā (2017, 2018, 2021), kā arī arhitekte Lietuvas Mākslinieku savienības Viļņas keramikas sekcijas izstādei “Arhīvs”, kas tapa, atzīmējot Lietuvas profesionālās keramikas deviņdesmito gadadienu (2021). M. Pirštelienes biogrāfija ir iekļauta Lietuvas Universālajā enciklopēdijā.

---