RITA EINBERGA /1921–1979/

Exhibition at Martinsons House, Daugavpils. 22 April – 27 August 2023.

Ceramic artist Rita Einberga was born on 7 April 1921 in Rīga, Latvia. After graduating from a commercial school, she joined the Drama Theatre studio (now – Latvian National Theatre). From 1945 to 1948, Einberga was a student at the Rīga Secondary School of Applied Arts, where she would eventually teach for 23 years. In the 1970s, having been accepted into the Artists’ Union of the Latvian SSR in 1962, she worked at the experimental artistic ceramics studio in Ķīpsala under the auspices of the Latvian SSR Art Fund. Eiberga exhibited domestically in group shows across the Latvian SSR as well as more broadly – in all-union exhibitions in Soviet Estonia, Georgia and Russia and even in foreign countries like Yugoslavia, Czechoslovakia, France, Italy and more. Her ceramics famously earned honourable mentions at the high-ranking international exhibitions in Vallauris, France (1970) and Faenza, Italy (1973). Einberga passed away on 26 August 1979. Her first and only solo show was held posthumously in 1980.

Einberga was like a bright falling star in the constellation of 20th-century Latvian ceramicists – her talent sadly remained undervalued and largely unseen. Nevertheless, she inspired and mentored many aspiring ceramicists who would become stellar professionals in their field. One of them was Pēteris Martinsons, whom she gently encouraged to try ‘kneading clay’. Einberga’s friends, associates and contemporaries describe her as a subtle and delicate expressionist with a progressive, clear and design-oriented mind. This exhibition throws a symbolic bridge from Einberga to Martinsons, enabling the two colleagues, friends and creators to meet in a striking visual dialogue emblematic of a distinctive epoch in professional Latvian ceramics.

All the exhibits were loaned from the Latvian National Museum of Art.

---

Izstāde Martinsona Mājā, Daugavpilī. 22.04.2023.-27.08.2023.

Keramiķe Rita Einberga dzimusi 1921. gada 7. aprīlī Rīgā. Absolvējusi komercskolu un mācījusies Drāmas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) studijā. No 1945. līdz 1948. gadam mācījusies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kur vēlāk 23 gadus strādājusi par pedagoģi. Kopš 1962. gada – LPSR Mākslinieku sabiedrības biedre. 70. gados darbojusies LPSR Mākslas fonda eksperimentāli radošajā keramikas darbnīcā Ķīpsalā. Darbi tikuši eksponēti vietējas nozīmes republikāniskajās izstādēs Latvijā, Vissavienības un ārvalstu skatēs Igaunijā, Gruzijā, Krievijā, Dienvidslāvijā, Čehoslovākijā, Francijā, Itālijā un citur. Par saviem darbiem saņēmusi atzinības rakstus prestižās starptautiskās keramikas izstādēs Valorisā, Francijā (1970) un Faencā, Itālijā (1973). Mirusi 1979. gada 26. augustā. Pirmā un vienīgā personālizstāde noritējusi pēc nāves, 1980. gadā.

Latvijas divdesmitā gadsimta keramikas ainā Rita Einberga ir kā krītoša zvaigzne – nepamanīta un nenotverta. Viņa bija iedvesmotāja un skolotāja daudziem izciliem Latvijas profesionālās keramikas pārstāvjiem, tostarp arī tā, kas iedrošināja un rosināja pamēģināt “mālu mīcīšanu” Pēterim Martinsonam. Ritas Einbergas draugi, kolēģi un laikabiedri raksturo viņu kā smalku, pat delikātu ekspresionisti ar īsti modernu un dizainisku domas skaidrību. Šī izstāde ir Ritas Einbergas tikšanās ar Pēteri Martinsonu divu kolēģu, draugu un spilgtu mākslinieku vizuālajā dialogā, kas raksturo veselu laikmetu Latvijas profesionālajā keramikā.

Izstādē skatāmie Ritas Einbergas darbi ir deponēti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

---