SAFE HORIZONS: Contemporary Baltic Ceramics in Korea / Baltijas laikmetīgā keramika Korejā

SAFE HORIZONS

Baltic Contemporary Ceramics at Gyeonggi Museum of Ceramic Design in Korea, 30 September 2022 - 19 february 2023

In 2022-2023 an ambitious exhibition project of contemporary ceramics from the Baltic States SAFE HORIZONS was on view at the Gyeonggi Museum of Ceramic Design, South Korea. The works of seventy-five artists from Latvia, Lithuania and Estonia were exhibited to speak about current problems in the world through the medium of ceramics. The project was implemented with the support of the Baltic Culture Foundation and the embassies of the Baltic States, bringing together curators  and artists from the three Baltic States. Project  was implemented by the Latvian Centre for Contemporary Ceramics in cooperation with the Korea Ceramics Foundation, Daugavpils Mark Rothko Art Center, the Lithuanian Artists' Union and the Estonian Ceramics Association.

The 21st-century contemporary art scene is marked by the growing popularity and recognition of the ceramic medium worldwide. Describing the current ceramic renaissance, visual arts researchers call it “the new video” and “the taste of the decade”. In the Baltic States, too, the ceramic medium is becoming more and more visible – several large-scale ceramic events are held here each year, and the works of local ceramic artists are increasingly featured in visual art projects the world over. For instance, in 2019, an impressive ceramic installation by Kris Lemsalu was on display in the Estonian Pavilion at the Venice Biennale, and in 2022, the Skuja Braden artist duo created a striking installation for the Latvian Pavilion.

The ceramic art of the three Baltic countries is similar in its progression. The different nuances come from the folklore that sings in each nation’s genes and their distinct traditions polished by time. The Baltic lands are located in a strategically sensitive area where the interests of competing powers have clashed for centuries, if not millennia. So history has given us multiple periods when we have fought to hold our culture together. The Soviet occupation spanning half of the past century was a tough time for applied art, as, indeed, for everything else, and the 1950s were an especially difficult decade. Keen to escape the confines of imposed ideology, the artists focused largely on folk art motifs and decorativeness, which seemed innocent to an outsider, but was actually an inspired means of resistance and a way to express identity and mentality. The following decades gave slightly more opportunities for free creativity. At the end of the day, just like any field of culture, ceramic art inevitably reflects the mentality, fears and hopes of its nation in any given historical period, and the Baltic case has been no exception.

The aim of the project was to organise a large-scale Baltic contemporary ceramics exhibition in South Korea as a new and unique cultural event that promotes cultural cooperation between the three Baltic States towards meaningful impacts within and beyond Lithuania, Latvia and Estonia and strengthens the internationalisation of Lithuanian, Estonian and Latvian culture through joint cultural endeavours. The initiative also aimed to develop the contemporary ceramics industry and stimulate its revival in the Baltics through collaborative projects between contemporary artists and institutions in the Baltic States and receiving countries while laying common cultural grounds for future cooperation in art and culture and beyond.

At the beginning of 2020, when Latvian Centre for Contemporary Ceramics were planning this joint Baltic Contemporary Ceramics Exhibition in cooperation with the Korea Ceramics Foundation, the original theme – SAFE HORIZONS – came forth as a rich umbrella concept with multiple references across different areas of modern life. Its interpretations include but are not limited to the importance of geopolitical issues for the Baltic States and the host country of South Korea and the current challenges of the globalised world, such as nature protection, growing concerns over human security and the technological side effects of the ongoing digital revolution.

A considerable time has passed since the competition was first announced. The world has changed beyond recall, and the title has taken on a different, heavier meaning. Apart from ecological, geopolitical, social and pandemic challenges, we are now dealing with a terrible tragedy – the war in Ukraine. With that, the topic of safe horizons is becoming more and more relevant, highlighting the fragility of human life in the face of historical events.  

The leading actors in the Baltic Ceramics field (the Latvian Centre for Contemporary Ceramics, the Estonian Ceramics Association and the Lithuanian Artists’ Association) are actively promoting contemporary ceramics in the region and have had intense previous cooperation in joint exhibitions and other projects. These are experienced organisations aiming to develop the contemporary ceramics medium in the Baltics through major events like the Latvia Ceramics Biennale, the Vilnius Ceramics Biennale, the Kohila International Wood Fired Ceramics Symposium, the CERAMIC LABORATORY International Symposium, the Kaunas Bone China Symposium and the Panevėžys International Ceramics Symposium. They also partner in organising large joint exhibitions of Baltic ceramics in domestic and international venues and bring the shows of leading foreign ceramicists to the Baltics.

An international jury selected twenty five authors from each Baltic state for the Safe Horizons exhibition. Such impressive representation means the show paints a rich and comprehensive picture of contemporary ceramic art in the Baltic States at the present moment.

Each country’s shortlist includes several generations, featuring respected veterans who have pioneered new trends and developments and made a lasting impact on the discipline alongside up-and-coming artists just emerging on the scene. Most of the exhibition participants, however, represent the middle generation who completed their ceramic studies after the break-free from the Soviet regime. Their work has earned them recognition far beyond the domestic art scene through their active role in global competitions, biennales and symposiums.

Every author has the right to intervene in world events as a creator and reflect the given topic as they see fit. Some approach it technically, others narratively, conceptually or decoratively, but, taken together, the different methods paint a vivid picture of contemporary ceramic art in the Baltics. The authors’ varying interpretations of the theme promise the viewer a rich and engaging exhibition experience, with a tantalising glimpse into the Baltic mentality and ceramic art trends of the day.

This major international cultural event takes Baltic art to another continent while focusing on the growth of local artists and stimulating quality contemporary art. By helping a better understanding of the shared and different features in the Baltic culture, the exhibition will expand the “safe horizons” of the Baltic States both within Europe and towards Asia.

Ultimately, safe horizons are what we all expect from our tomorrow, in creativity and daily life alike.

---

DROŠIE HORIZONTI

Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde Kjongi Keramikas dizaina muzejā. 30.09.2022.-19.02.2023.

Dienvidkorejā ir skatāma vērienīga Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde “Drošie horizonti”. Izstādē Kjongi Keramikas dizaina muzejā 700 kvadrātmetru lielā platībā eksponēti septiņdesmit piecu mākslinieku darbi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kas ar keramikas medija starpniecību runā par pasaulē aktuālajām problēmām. Projektu ar Baltijas kultūras fonda un Baltijas valstu vēstniecību atbalstu, kopīgā darbā vienojot kuratorus no trim Baltijas valstīm, īsteno Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs, sadarbojoties ar Korejas keramikas fondu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, Lietuvas mākslinieku savienību un Igaunijas keramikas asociāciju.

21. gadsimtā laikmetīgās mākslas ainai ir raksturīga keramikas medija pieaugošā popularitāte un atpazīstamība visā pasaulē. Raksturojot pašreizējo keramikas renesansi, vizuālās mākslas pētnieki to sauc par "jauno video" un "desmitgades garšu". Arī Baltijas valstīs keramikas medijs kļūst arvien pamanāmāks – šeit katru gadu notiek vairāki vērienīgi keramikas pasākumi, un vietējo keramikas mākslinieku darbi arvien vairāk tiek iekļauti vizuālās mākslas projektos viscaur pasaulē. Piemēram, 2019. gadā Venēcijas biennāles Igaunijas paviljonā bija apskatāma iespaidīga Krisas Lemsalu keramikas instalācija, bet 2022. gadā Skuja Braden mākslinieku duets radīja pārsteidzošu instalāciju Latvijas paviljonam.

Baltijas valstu keramikas māksla ir līdzīga savā attīstībā. Baltijas zemes atrodas stratēģiski jutīgā teritorijā, kur konkurējošo lielvaru intereses ir sadūrušās gadsimtiem, ja ne gadu tūkstošiem. Tātad vēsture mums ir devusi vairākus periodus, kad mēs esam cīnījušies, lai saglabātu savu kultūru. Padomju okupācija, kas ilga pusi pagājušā gadsimta, bija grūts laiks arī lietišķajai mākslai. Vēloties izvairīties no uzspiestās ideoloģijas ierobežojumiem, mākslinieki lielākoties pievērsās tautas mākslas motīviem un dekorativitātei, kas šķita nevainīgi no malas, bet patiesībā bija iedvesmots pretestības līdzeklis un veids, kā izpausties identitātei un mentalitātei. Neatkarības laiks sniedza daudz vairāk iespēju brīvam radošumam. Galu galā, tāpat kā jebkura kultūras joma, arī keramikas māksla neizbēgami atspoguļo savas tautas mentalitāti, bailes un cerības jebkurā vēstures periodā, un Baltijas gadījums nav bijis izņēmums.

Projekta mērķis bija organizēt vērienīgu Baltijas laikmetīgās keramikas izstādi Dienvidkorejā kā jaunu un unikālu kultūras notikumu, veicinot trīs Baltijas valstu sadarbību kultūras jomā un tās starptautisko atpazīstamību. lietuviešu, igauņu un latviešu kultūru kopīgu kultūras pasākumu ceļā. Iniciatīvas mērķis bija arī attīstīt laikmetīgās keramikas nozari Baltijā, īstenojot sadarbību starp māksliniekiem, kuratoriem, institūcijām Baltijas valstīs un uzņēmējvalstī, vienlaikus būvējot kopīgus pamatus turpmākai sadarbībai mākslā, kultūrā un citās jomās.

2020. gada sākumā, kad Latvijas Laikemtīgās keramikas centrs sadarbībā ar Korejas keramikas fondu plānoja šo kopīgo Baltijas laikmetīgās keramikas izstādi, tās sākotnējā tēma – Safe Horizons jeb Drošie horizonti – radās kā koncepts ar daudzām atsaucēm uz dažādām mūsdienu dzīves jomām. Tās interpretācijas ietvēra ģeopolitisko jautājumu nozīmi, kas kopīgas gan Baltijas valstīm, gan Dienvidkorejai, kā arī pašreizējās globalizētās pasaules izaicinājumus, piemēram, dabas aizsardzību, pieaugošās bažas par cilvēku drošību un tehnoloģiju attīstības blaknēm pašreizējās digitālās revolūcija apstākļos.

Kopš idejas pirmsākumiem ir pagājis krietns laiks. Pasaule ir mainījusies, un izstādes nosaukums “Drošie horizonti” ir ieguvis citu, smagāku nozīmi. Neatkarīgi no ekoloģiskām, ģeopolitiskām, sociālajām un pandēmiskām problēmām mēs tagad saskaramies ar šausmīgu traģēdiju – karu Ukrainā. Līdz ar to arvien aktuālāka kļūst arī izstādes tēma, izceļot cilvēka dzīves trauslumu vēsturisko notikumu priekšā.

Baltijas keramikas nozares vadošie dalībnieki (Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs, Igaunijas Keramiķu asociācija un Lietuvas Mākslinieku asociācija) aktīvi popularizē laikmetīgo keramiku reģionā, kā arī iepriekš sadarbojušies kopīgās izstādēs un citos projektos. Tās ir pieredzējušas organizācijas, kuru mērķis ir attīstīt mūsdienu keramikas mediju Baltijā, rīkojot tādus nozīmīgus pasākumus kā Latvijas keramikas biennāle, Viļņas keramikas biennāle, Kohilas Starptautiskais keramikas simpozijs Igaunijā, CERAMIC LABORATORY Starptautiskais simpozijs Daugvapilī, Kauņas kaula porcelāna simpozijs un Panevēžas Starptautiskais keramikas simpozijs. Organizācijas sadarbojas arī vērienīgu Baltijas keramikas kopizstāžu rīkošanā vietējā un starptautiskā mērogā, kā arī iepazīstina Baltijas auditoriju ar pasaulē pazīstamiem ārvalstu māksliniekiem.

Izstādei “Droši horizonti” starptautiskā kuratoru komanda atlasīja divdesmit piecus autorus no katras Baltijas valsts. Skaitliski iespaidīgais dalībnieku skaits garantē bagātīgu un visaptverošu priekšstatu par Baltijas valstu laikmetīgās keramikas mākslu šodien.

Katras valsts izlases sarakstā ir iekļautas vairākas paaudzes. Izstādē ir iekļauti gan atzītu mākslinieku darbi, kuri savulaik ir bijuši jaunu tendenču un attīstības virzienu aizsācēji un atstājuši ilgstošu ietekmi uz mediju, gan arī jauno mākslinieku veikums. Tomēr lielākā daļa izstādes dalībnieku pārstāv vidējo paaudzi, kas keramikas studijas pabeidza pēc neatkarības atgūšanas. Viņu darbs ir izpelnījies atzinību tālu ārpus vietējās mākslas skatuves, pateicoties aktīvai dalībai starptautiskajos konkursos, biennālēs un simpozijos. 

Katram māksliniekam ir tiesības iejaukties pasaules notikumos un atspoguļot tos pēc saviem ieskatiem. Vieni tam pieiet tehniski, citi naratīvi, konceptuāli vai dekoratīvi, taču kopumā  dažādās metodes veido spilgtu priekšstatu par laikmetīgo keramikas mākslu Baltijā. Autoru daudzveidīgās tēmas interpretācijas sola skatītājam bagātīgu un saistošu izstādes pieredzi ar vilinošu ieskatu baltiešu mentalitātē un mūsdienu keramikas mākslas tendencēs.

Šis nozīmīgais starptautiskais kultūras notikums aizved Baltijas mākslu uz citu kontinentu, vienlaikus koncentrējoties uz vietējo mākslinieku izaugsmi un stimulējot kvalitatīvas laikmetīgās mākslas attīstību. Palīdzot labāk izprast Baltijas kultūras kopīgās un atšķirīgās iezīmes, izstāde paplašinās Baltijas valstu “drošos horizontus” gan Eiropā, gan virzienā uz Āziju.

Galu galā “drošie horizonti” ir tas, ko mēs visi sagaidām no savas rītdienas gan radošumā, gan ikdienas dzīvē.

Atklājot izstādi, Baltijas valstu vēstnieki uzsvēra būtisku kultūras lomu starptautisku attiecību veidošanas kontekstā, tās ietekmi uz tūrisma un citu nozaru sadarbībām un attīstībām.

---

Curators / Kuratori:

Valentins Petjko (LV)

Aivars Baranovskis (LV)

Agne Šemberaite (LT)

Pille Kaleviste (EE)

Latvian Artists / Latvijas mākslinieki:

Ilona Romule, Juta Rindina, Katerina Geiduka, Elina Titāne, Dainis Pundurs, Zahars and Esmeralda Purvišķi, Valentīns Petjko, Ojūna Batbajara, Valda Podkalne, Olga Melehina, Megija Jēkabsone, Inese Brants, Aivars Baranovskis, Ainārs Rimicāns, Una Gura, Ilona Abdulajeva, Dainis Lesiņš, Kristine Nuķe Panteļejeva, Līga Skariņa, Atis Šnēvelis, Lilija Zeiļa, Inese Līne, Maira Karstā, Sanita Ābelīte, Rūdis Pētersons

Lithuanian Artists / Lietuvas mākslinieki:

Milena Pirštelienė, Eglė Einikytė-Narkevičienė, Rūta Šipalytė, Egidijus Radvenskas, Ieva Bertašiūtė Grosbaha, Agnė Šemberaitė, Dalia Laučkaitė-Jakimavičienė, Valdas Kurklietis, Monika Gedrimaitė, Kristina Ancutaite, Rasa Justaite-Geceviciene, Giedra Petkevičiūtė, Ruta Indriunaite, Adomas Danusevičius, Aistė Kalvelytė, Rima Leipuvienė, Jolanta Kvašytė, Neringa Akcijonaitytė, Virginija Juršienė, Valdas Pukevicius, Laimutė Matijošaitytė – Martinkienė, Audrius Janušonis, Jurgita Jasinskaitė, Beatričė Kelerienė, Aldona Šaltenienė

Estonian Artists / Igaunijas mākslinieki:

Ingrid Allik, Kadri Jäätma, Ann Nurga, Sander Raudsepp, Pille Kaleviste, Kylli Kõiv, Anne Türn, Rave Puhm, Kadi Hektor, Üllo Karro, Karin Kalman, Viive Väljaots, Annika Teder, Kärt Seppel, Kattri Taklaja, Ene Raud-Mägi, Aigi Orav, Leena Kuutma, Juss Heinsalu, Margit Terasmees, Lauri Kilusk, Laura Põld, Kersti Laanmaa, Mariane Laan, Kristel Kärdi

---