Elīza Jaunzeme(LV)

Iekšpus / Inner (2026)

papīra porcelāns / paper porcelain

30 cm x 45 cm x 45 cm

---

Keramikas objektu instalācija fokusējas uz cilvēka uztveres fenomenu, kas balstīts neirobioloģisko procesu rezultātā veidotās realitātes konstrukcijās. Darbā autore tiecas vizualizēt kognitīvo procesu neredzamo arhitektūru un cilvēka iekšējos, netveramos stāvokļus, izmantojot keramikas materialitāti kā starpnieku starp abstraktiem impulsiem un fizisku formu. Papīra porcelāna tīklveida struktūras interpretētas kā neironu savienojumu metafora, kas apvieno tīklojumu vienā apļa veida cilpas formā, kas simbolizē nepārtrauktu informācijas plūsmu, kustību, emocionālo jutību un uztveres mainīgumu. Krāsa instalācijā funkcionē kā emocionālās pieredzes nesējs – tonalitāšu pārejas atspoguļo sajūtu nepārtrauktu transformāciju un uztveres subjektivitāti. Savukārt, apdedzinājuma kontrolētā nejaušība materializē neziņu kā neatņemamu cilvēka pieredzes daļu. Instalācijā mijiedarbojas trauslais un smalkais ar stabilitāti, iezīmējot spriegumu starp cilvēka prāta nepastāvīgo dabu un fiziskās pasaules šķietamo noturību. Instalācija nav neironu sistēmas ilustrācija, bet gan asociatīva refleksija par cilvēka uztveri – par nepārtrauktu procesu, kurā impulsi, emocijas, atmiņas un neziņa veido individuālu pasaules pieredzi - iekšējo, neredzamo, bet sajūtamo.

---

The ceramic installation focuses on the phenomenon of human perception, understood as a construction of reality shaped by neurobiological processes. The work seeks to visualize the invisible architecture of cognitive processes and intangible inner states, using the materiality of ceramics as a mediator between abstract impulses and physical form. The paper porcelain network structures are interpreted as a metaphor for neural connections, unified into circular loop-like forms that symbolize the continuous flow of information, movement, emotional sensitivity, and the ever-changing nature of perception. Color functions as a carrier of emotional experience, while gradual tonal transitions reflect the continuous transformation of feelings and the subjective nature of perception. The controlled unpredictability of the firing process materializes uncertainty as an inseparable part of human experience. Throughout the installation, fragility and delicacy interact with stability, creating a tension between the ever-changing nature of the human mind and the apparent permanence of the physical world.

The installation is not an illustration of the nervous system, but rather an associative reflection on human perception—a continuous process in which impulses, emotions, memories, and uncertainty shape an individual experience of the world: one that is internal, invisible, yet deeply felt.